LAT
  / Jaunumi

 

Attli no ELJA50 tikans ar
Rihardu Kolu 

 

Baltu valodu profesore Baiba Kangere: Latvieu valod ciets ir rieksts un cieta sirds ("Latvijas Avze" 28.09.2010)
Apskatt komentrus (0)


20.10.2010


Reklma atspoguo partijas seju

Braucot taksometr, tlum ieraudzju vlanu afiu ar politia bildi un diviem tekstiem, viens, kas sks ar vrdu "par", otrs, ss un kodolgs "Ciet!". Biju izbrnta par tieumu aj reklm. Vai patiem politiis godgi un atklti sola man visnota cieanas, ja viu ievltu? Piedvjums vilinja ar atkltbu, bet ne tik daudz ar nkotnes vziju. Kad piebraucu tuvk, sapratu, ka nebiju ievrojusi "i" burtiu, kas man uztver bija sapldis ar izsaucja zmi. Droi vien uztveri ietekmja tas, ka uzsaukums: "Cieti!" stenb iet nelatvisks, un td meklju latvieu valod tuvko nozmi, kas atbilst burtu virknjumam.


Un tagad sks prdomas par to, ar ko vrds "cieti" asocijas. Protams, ar "ciets". Latvieu valod ciets ir rieksts, pauris un cieta ir sirds. Apemans, prliecba vai ticba ir ciea, bet izsauciens "Ciei!" bez darbbas vrda iet mazliet jocgs.

Nav runa tikai par vrdia pareizbu vai nepareizbu. Vrds "cieti" izsauc asocicijas, saisttas ar varu, stingro roku, sist dri gald, sakliegt uz nepaklausgo un varbt visbtiskk nepazt ldzcilvku. das pabas neatsauc vrds "ciei". To, protams, kampaas vadtji apzins, reklma atspoguo partijas seju, t nav nejauba.

Msu problma Rgas sabiedrb ir da: ar ja runjam ar latvieu vrdiem, izteikt doma nav saprotama bez krievu valodas. Abas valodas saplst kop un lnm prtop par veselumu. Valoda un vrdi ir saistti ar uzvedbu: "sakliegt uz kdu" ir termins uzvedbai darbvedb, ko Rietumu civilizcijs nepazst. Divu valodu kontakta situcij process risins ar nelgu mrtiecbu, un laika tecjum neizbgams sekas ir jauna valoda. Jauna valoda un jauna identitte.

Jau sadzirdu balsis kladzinm: valodnieki atkal iztaisa ziloni no muas. Visa brka par vienu burtiu! Kam tas viss vajadzgs? Atgdinu, ka viens pats burti prvr teikumu "Jnim ir zelis" par teikumu "Jnis ir zelis" un tikai divi niecgi burtii, ja runa ir par Ainru vai Aigaru. Ja nesaredzsim, kdi mri un nolki stv aiz viena burtia vai vrdia, tad ar mums vars rkoties k ar mlu un ms prvrtsimies ldz nepazanai.

Kda vaina, ja ms prtopam? Ja kstam humnki, tad, protams, nekda. Ja valoda top skaidrka un saprotamka, tad tikai labi. Tomr patlaban situcija ir apgriezta. Izteiksme svrsts starpvalodu un starpkultru ietekm. Rodas problmas valsts valodas kultr. Skols grti mct t. s. pareizo latvieu valodu, ja laikrakstos, medijos un reklmu afis redz un dzird ko citu. Ja visur Eirop valstis nodarbojas ar angu valodas ietekmi uz vietjm valodm, tad Latvij piedevm vl ir vecmodgs padomju kultras un valodas atliekas un pieaugsme krievu valodas lietojum. Beidzamo aktvi atbalsta vairkas uz Krieviju vrstas partijas. Ja valsts politika nopietni neiesaistsies valsts valodas likuma stenoan doms un darbos, ne tik vien vrdos, tad Latvijas iedzvotjiem bs lemts dzvot ar nospiedom domm par msu valodas izncbu.

Atbalstsim ts partijas, kam runt latviski nav tikai ateksans publikas priek, bet kam rp latvieu valoda, uzvedba un identitte. Oligarhi ir ira, kas stv pri tautai un sevi tur par tik gudriem, ka viiem nav jem vr dumj tauta. Doma, ka laba valsts sastv no gudriem cilvkiem, k pirms simts gadiem apgalvoja Poruks, viiem ir svea. Viuprt, vajadzgi saimnieki, kas mk izsaimniekot, un stingrs rokas, kas savalda un pakauj nepaklausgos. Bet kam tad pienksies nopelnt nauda un citi labumi? Vai tautai tos dos? Kas td gadjum sti domts ar "labu" Latviju?



      Atpaka

Ldzu autorizjies , lai vartu komentt.

Autorizties

lietotjs:

parole:

 ELJA50 formums LNB par
Aizliegto kongresu
1968"

Vairk informcijas

Video siets

FOTO galerija




 


 




ELJA 50

12. kongresa programma


Visas zias